minax

Latin

Étymologie

De minor (« menacer ») avec le suffixe -ax.

Adjectif

Cas	Singulier			Pluriel
	Masculin	Féminin	Neutre	Masculin	Féminin	Neutre
Nominatif	minax	minax	minax	minācēs	minācēs	minācia
Vocatif	minax	minax	minax	minācēs	minācēs	minācia
Accusatif	minācem	minācem	minax	minācēs	minācēs	minācia
Génitif	minācis	minācis	minācis	minācium	minācium	minācium
Datif	minācī	minācī	minācī	minācibus	minācibus	minācibus
Ablatif	minācī	minācī	minācī	minācibus	minācibus	minācibus

minax /Prononciation ?/ (comparatif : minacior, superlatif : minacissimus)

1. Menaçant.
   • Indutiomarus iste minax atque arrogans. — (Cicéron. Font. 12, 36)
   • pestilentia minacior. — (Live. 4, 52)
   • adversus barbaros minacissimus. — (Suétone. Calig. 51)

Références

• Félix Gaffiot, Dictionnaire latin français, Hachette, 1934 (minax)
• Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Clarendon Press, Oxford, 1879 (minax)